Чему бы грабли не учили, а сердце верит в чудеса.
Nogurusi šausmīgi...
Rakstu un guļu vienlaikus)
Tomēr strādāt tadā maiņā kā šodien - briesmīgi...Kas pa dienu bija?
Šodien izrakstīja Oļgu - pie viņas no rīta bija vai nu kaimiņiene vai nu draudzene, un raudāja, jo tāda palika mūsu paciente...Stāstīja par to, kāds Oļa bija labs cilvēks - pedējo bija gatava atdot tiem, kam vajadzēja. Un dēls viņai ka «ēnģelis» - tik labs, tik mīļš, tik naīvs)
Žēl, ka laikam nekad vairs neredzēšu...