Latvijā vasaras saulgriežu svinības sauc par Jāņiem, un visiem zināms, ka šajā naktī nedrīkst iet gulēt.
Visas aktivitātes notiek ārā un koncentrējas ap lielu ugunskuru.
Meitenes lasa pļavās puķes, pin un liek galvā vainadziņus, kamēr vīrieši, kam Jānis vārdā, saņem dāvanā kuplu ozollapu vainagu.
Laukos šai laikā vienmēr ir parasts siet īpašu sieru un darīt svinībām Jāņu alu, kā arī iet no mājas uz māju, cienājot visus ar šiem gardumiem un skandējot Jāņu dziesmas.
Ļaudis pulcējas ap ugunskuriem, dziedot līgodziesmas, kuras dzied tikai vienu reizi gadā – šajā naktī.
Dejošana turpinās līdz rītam.
Kaut arī saule uz brīdi noslīgst aiz apvāršņa, līgo naktī nekad nepaliek pa īstam tumšs, un visiem jāpaliek nomodā, lai sagaidītu saullēktu. Vīrieši kaili metas upē vai ezerā uz trakulīgu peldi, un sievietes viņus uzmundrina.
Jauni pāri mēdz doties mežā un meklēt leģendāro papardes ziedu. Vai, vismaz viņi paši tā apgalvo.
Un, kad esat sveicis uzlecošo sauli, nomazgājiet seju rīta rasā – saka, ka Jāņu rītā tā esot sevišķi veselīga.(с.)