Чему бы грабли не учили, а сердце верит в чудеса.
Mīlestība!
Tā atnāk un paliek
Netverama, neuzminama.
Tā paliek pie tevis
Kā gāju putns, kas beidzot atradis ligzdu,
Kā zieds, ko pats Dievs iesējis agri no rīta.
Un pēkšņi tā iemirdzas silti tev acīs,
Ierasto slēptu asaru skropstās,
Tad ieskanas tevī kā dziesma,
Dziesma, kurai tu visu mūžu meklēsi vārdus, -
Mīlestība!
(с.)Valda Mora
Tā atnāk un paliek
Netverama, neuzminama.
Tā paliek pie tevis
Kā gāju putns, kas beidzot atradis ligzdu,
Kā zieds, ko pats Dievs iesējis agri no rīta.
Un pēkšņi tā iemirdzas silti tev acīs,
Ierasto slēptu asaru skropstās,
Tad ieskanas tevī kā dziesma,
Dziesma, kurai tu visu mūžu meklēsi vārdus, -
Mīlestība!
(с.)Valda Mora