00:06

Чему бы грабли не учили, а сердце верит в чудеса.
Esmu nogurusi...nogurusi gan fiziski gan garīgi. I klāt atkal šī temperatūra. Pavisam nelabi.
Es nezinu - ticēt vai neticēt! Gribētos ticēt - bet to pasauli ta ari nepaspēju līdz galam uzzināt.
Tikai pāris cilvēku, kuri kļuva pa īstam dārgi, bet nu visiem to nevaru teikt - visi neticēs.
Tā pat ka neticēja ka mēs ar Ļiļu gribējam palīdzēt.Var būt tā i labāk ir. Liktenis neko vienkāršu nedod mums.
A tagad - tagad skumju bet nu ir silti blakus tiem, kurus mīlu - Ļiļa, Kētija, Džēz. Trīs visdārgākie cilvēki.
A...meistaris...vienalga nekad neaizmirsīšu...un lediju manu. un čūsčiņas) silti ar viņiem bija - bet jāaizmirst, jo vienalga netikšos ar viņiem, nekad. solīju dārgiem cilvēkiem no Pasaules - ka neatnākšu. un es izpildīšu solījumu.

PS; ja kāds saprot kas ir uzrakstīts - netulkojiet pārējiem, lūdzu! Paldies.

@темы: реал

Комментарии
03.06.2010 в 10:42

У счастливой сказки, несчастливый конец...
«PS; ja kāds saprot kas ir uzrakstīts - netulkojiet pārējiem, lūdzu! Paldies.»
Vai nav pateikt citiem, kas ir rakstīts šeit? Labi ...

PS Es nevaru galvot par precizitāti ...

Расширенная форма

Редактировать

Подписаться на новые комментарии